Elizabete Grinblate piedalījās 2021. gada LU Studentu zinātniskajā konferencē “Initium” ar darbu ““Izspēlēt” Holokaustu jeb sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija: Žaņa Lipkes memoriāla gadījums” humanitāro zinātņu sekcijā.
Pēc stipendiju žūrijas vērtējuma, pateicoties LU Inovāciju centra LUMIC atbalstam, Elizabete saņēma mērķstipendiju sava pētījuma attīstīšanai, savukārt pēc zinātniskās komisijas vērtējuma viņas darbs tika atzīts par vienu no labākajiem, kas tika izvirzīts iespiešanai rakstu krājumā. Tāpat Elizabete saņēma vienu no trīs simpātiju balvām.
Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē?
Iedvesma piedalīties LU Studentu zinātniskajā konferencē jau otro gadu pēc kārtas balstījās divos apstākļos – pirmkārt, konferences organizētība jau “Mundus et” laikos atstāja labu un drošu iespaidu, kas ir it īpaši tādiem jaunajiem pētniekiem, kuri meklē treniņlaukumu savu kompetenču attīstīšanai; otrkārt, virstēmu sadalījums pieļāva katram dalībniekiem atrast savu saistošo sadaļu un tajā arī izvērsties. Iedvesma rodama arī pašas darbā, kurā apskatu sarežģītā mantojuma digitalizāciju – zināju, ka konference ne tikai kalpos kā platforma darba tematikas popularizēšanā, bet arī dos motivāciju pētnieciskā darba turpināšanā ar uzviju.
Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties?
Uzskatu, ka šī konference ir kļuvusi par izcilu zinātņu krustpunktu jaunajiem pētniekiem, jo tā ietver jebkuras citas zinātniskās konferences pieturpunktus – anotācijas rakstīšana, referēšana publikas priekšā, akadēmiskās komisijas izvērtējums un kritikas uzklausīšana, darba rediģēšana, u.tml., ir tikai dažas sastāvdaļas no pētnieciskās receptes. Turklāt, šīs nav prasmes, kas rodas vakuumā. Dalība līdzīgos publiskos pasākumos arīdzan samazina rudimentaritātes iespējamību pētnieka kompetencēs. Iesaku piedalīties LU Studentu zinātniskā konferencē gan tiem, kuri ir pārliecināti par savām iemaņām, gan tiem, kuri vēl tikai ir savu ugunskristību meklējumos.
Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus?
Atgriezeniskās saites iegūšana ir vitāli svarīga jebkurā pētnieciskā darba posmā. Sākot ar lūgumu omītēm, kaimiņiem, kursabiedriem, lektoriem izlasīt jūsu darbu, beidzot ar referēšanu uz skatuves vai diplomdarba aizstāvēšanas kabinetā – mērķis ir viens un tas pats. Nav jēga tādai pētnieciskajai darbībai, kuras rezultāti un potenciālā ietekme tiek tīši vai netīši slēpta no citiem mentālajiem korpusiem. Dalīšanās ar pētījuma rezultātiem ne tikai pieļauj plašāku informācijas apriti, bet arī nodrošina rezultātu reproducējamību, metodoloģisko datu pārredzamību un rod iespēju izaugsmei. Brīdis, kad individuāli rakstītais darbs kļūst publiski izvērtējams, var kļūt satraucošs, taču ilgtermiņa plusi atsver īstermiņa mīnusus.
Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā?
Iedvesmas meklēšana bieži vien kļūst par visgrūtāko ķeksīti darāmo lietu sarakstā. Iedvesmu gan nevajadzētu sajaukt ar motivāciju. Iepretim motivācijai kā dažādu motīvu kopumam darba izstrādes procesa nepārtrauktībai, iedvesma liecina par dziļāku fāzi – par darba prieku. Atrast iemeslus radošā darba produktivitātei var vairākos veidos. Turklāt iedvesmas avoti būs tikpat dažādi, cik dažādi ir cilvēki, kas to meklē. Manuprāt, vēl svarīgāk par iedvesmas meklēšanu ir saprast, ka pētnieciskā darbība nav lineāra. Pētnieciskā darbība arīdzan nav sprints, bet gan maratons. Piemēram, ja students izjūt lielu iedvesmu pētījuma plānošanas stadijā, bet ne empīrisko datu ievākšanas fāzē, uztraukumam nav pamata. Iesaku atskatīties uz iemesliem, kādēļ darba sākums šķita tik aizraujošs – varbūt iemeslus pirmīt izjustajam darba priekam var piemērot citiem maratona posmiem.
Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību?
Dalība konferencē un tās ietekme pētniecības turpināšanā izmērāma vairākos aspektos. Pirmkārt, iegūtā atgriezeniskā saite atļāva vēl kritiskāk uzlūkot darbā risinātos jautājumus. Otrkārt, publikācija konferences rakstu krājumā deva iespēju gan praktizēties akadēmiskajā rakstīšanā, gan kalpo kā reference pētnieciskās karjeras uzsākšanai. Treškārt, iegūtā LU Inovāciju centra LUMIC mērķstipendija nosedza izmaksas saistošo empīrisko datu ievākšanai un lauka pētījuma turpināšanai. Esmu pateicīga visiem LU Studentu zinātniskās konferences organizētājiem par šādas jauno pētnieku platformas pastāvēšanu!