Konferenču dalībnieku pieredzes stāsti: Ernests Auziņš

Ernests piedalījās 2020.gada konferencē “Mundus et sciens” ar darbu “Kā uzvedas raugs, kad tam atņem būvelementus?”

Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē?

Man bija vēlme uzspodrināt savu pētījumu un prezentēt tobrīd iegūtos rezultātus, lai labāk sevi sagatavotu nupat jau aizstāvētā bakalaura veidošanai.

Kas bija lielākais ieguvums piedaloties konferencē?

Uzskatāmais ieguvums būtu no konferences konkursa iegūtā stipendija, kā arī gandarījums par publicēto darbiņu.Ne tik ļoti izmērāms ieguvums man bija izjustais prieks par pazīstamajām sejām konferences līdzbiedru vidū.

Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties?

Iesaku citiem piedalīties ne vien iegūstamo balviņu dēļ, bet arī lai pilnveidotu savas pētnieciskās iemaņas un potenciāli apraudzītu īstos virzienus, kuros iedziļināties. Proti, veidojot savu pētījumu, arvien vairāk man ieinteresēja mikroorganismi un papildus to pielietojumu meklēšana cilvēku dzīvju pilnveidošanai.

Kā nebaidīties dalīties ar savu pētījuma rezultātiem?

Manas galvenās bailes izraisīja nepārliecība par iegūto rezultātu patiesumu, jo nācās saskarties ar iepriekš nezināmiem aprēķiniem un problēmām statistikā (dažiem paraugiem pietrūka atkārtojumu). Manuprāt, labākais risinājums šo baiļu mazināšanai ir rūpīgi iepazīties ar citu pētnieku darbiem, kas pielietojuši līdzīgas metodes, kā arī pēc iespējas atklātāk izklāstīt visas pielietotās metodes un uzskatāmi parādīt savā pētījumā rezultātus un šaubu avotus.

Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus?

Tāpat kā mēs, iepazīstoties ar literatūras avotiem un sastādot sava darba teorētisko pamatu, arī citi var mācīties no mūsu darba un izmantot to jaunos virzienos. Man pašam labpatīk celt savus darbiņus gaismā, jo prieks par paveikto un lai labāk saprastu, kur tālāk to varētu attīstīt.

Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā?

Iedvesmas avoti var būt daudzveidīgi. Man personīgi šķiet aizraujoši darboties laboratorijā un justies savā ziņā kā detektīvam, kas mēģina likt kopā puzli, par kuru nav līdz galam zināms, kā beigās ir jāizskatās.

Kas ir palicis visspilgtāk atmiņā no konferences?

Man vispilgtāk no konferences atmiņā palicis tas, cik ļoti svīda plaukstas un cik ļoti satraucos par laika ierobežojumu savas prezentācijas laikā. Ārpus šiem mazajiem uztraukumiem mani pārsteidza daudzveidīgais pētījumu klāsts, kas radies no līdzbiedriem.

Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību?

Es teikto, ka dalība konferencē ir stiprinājusi manu vēlmi nodarboties ar pētniecību. Šobrīd turpinu savas gaitas ar raugu pētniecību.

Leave a Reply