Category: Main

LU VFF Vēstures maģistra studiju programmas 1. kursa studenta Kaspars Markus Molls piedalījās 2021. gada LU Studentu zinātniskajā konferencē ar darbu “Daugavas ūdensceļa ostas vietas Latvijas teritorijā vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā” humanitāro zinātņu sekcijā.

Pēc stipendiju žūrijas vērtējuma, pateicoties LU Inovāciju centra LUMIC atbalstam, Kaspars saņēma mērķstipendiju sava pētījuma attīstīšanai, savukārt pēc zinātniskās komisijas vērtējuma viņa darbs tika atzīts par vienu no labākajiem, kas tika izvirzīts iespiešanai rakstu krājumā.

Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē?

2021. gada konferencē uzstājos ar tēmu “Daugavas ūdensceļa ostas vietas vēlajā dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumposmā”. Tā paša gada sākumā bija veicis apjomīgu pētījumu par šo tēmu un gribēju plašāku auditoriju, ārpus fakultātes, iepazīstināt ar tā rezultātiem, kā arī vēlējos šo tēmu vairāk sabiedrībā popularizēt. Konferences dalībnieku iespēju iegūt stipendijas tēmas izpētes turpināšanai bija arī motivējoša.

Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties?
Tieši tā iemesla dēļ, kāpēc pats piedalījos – izmantojiet iespēju pastāstīt citiem par savu pētījumu, jo bieži studentu ‘maciņos’ slēpjas ļoti labi pētījumi, kas ārpus savas fakultātes vai studiju programmas rāmjiem ārā neiziet. Studentu zinātniskā konference ir labs atspēriena punkts tālākam darbam pētniecībā, jo līdzās iespējai iegūt stipendiju, darbus izvērtē un komentē profesionāļi, tā sniedzot būtiskas rekomendācijas, kas var būt noderīgas dodoties tālāk uz plašāka mēroga konferencēm vai attīstot pētījumu plašāk.

Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus?
Tas var parādīt plašākai sabiedrībai to, ka šādas konkrētas tēmas tiek pētītas. Nevar zināt, kas konferenci klausīsies – varbūt tas būs kāds nozares eksperts, kas redzēs perspektīvas jaunajā zinātniekā un viņa/viņas pētījumā un dos iespēju strādāt un pelnīt. Vēl pastāv varbūtība, ka pētījuma prezentēšana iedrošinās citus arī pievērsties tamlīdzīgu tēmu izpētei – vienmēr ir labi, ja tēmu pēta vairāki speciālisti, tas veicina diskusiju un rezultātu dažādību.

Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā?
Iedvesma meklējama paša intereses dziļumos – ir grūti pētīt to, kas pašam neinteresē, tāpēc arī konference ir iespēja rakstīt referātu par sevis interesējošu tēmu. Manā gadījumā būtiski iedvesmas smelšanai un uzturēšanai ir pētījumu veikt ne tikai pie datora, bet arī fiziski dabā – pirms pagājušā gada konferences es apsekoju dabā potenciālās Daugavas ūdensceļa ostas vietas, tā gūstot svaigu un reālu redzējumu savam pētījumam.

Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību?
Mana dalība konferencē deva man garīgu dzinuli turpināt pētīt šo tēmu, jo mans pētījums guva labu rezonansi un pozitīvas atsauksmes. Kā arī to noklausījās eksperts, kas mani uzaicināja uz pārrunām par potenciālajām tālākās sadarbības iespējām. Konferencē nopelnītā stipendija man arī bija labs atbalsts tālākajā zinātniskajā darbībā – par daļu stipendijas naudas apbraukāju nākamā ūdensceļa, Ventas, objektus, kā arī naudu izmantoju, lai varētu papildus apmeklēt muzeja praksi Kuldīgas novada muzejā. Tas viss bija ļoti būtisks manu kompetenču attīstībā, kā rezultātā esmu tagad jau patstāvīgs pētnieks savā jomā.

Elizabete Grinblate piedalījās 2021. gada LU Studentu zinātniskajā konferencē “Initium” ar darbu ““Izspēlēt” Holokaustu jeb sarežģītā kultūrvēsturiskā mantojuma digitalizācija: Žaņa Lipkes memoriāla gadījums” humanitāro zinātņu sekcijā.

Pēc stipendiju žūrijas vērtējuma, pateicoties LU Inovāciju centra LUMIC atbalstam, Elizabete saņēma mērķstipendiju sava pētījuma attīstīšanai, savukārt pēc zinātniskās komisijas vērtējuma viņas darbs tika atzīts par vienu no labākajiem, kas tika izvirzīts iespiešanai rakstu krājumā. Tāpat Elizabete saņēma vienu no trīs simpātiju balvām.

Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē?

Iedvesma piedalīties LU Studentu zinātniskajā konferencē jau otro gadu pēc kārtas balstījās divos apstākļos – pirmkārt, konferences organizētība  jau “Mundus et” laikos atstāja labu un drošu iespaidu, kas ir it īpaši tādiem jaunajiem pētniekiem, kuri meklē treniņlaukumu savu kompetenču attīstīšanai; otrkārt, virstēmu sadalījums pieļāva katram dalībniekiem atrast savu saistošo sadaļu un tajā arī izvērsties. Iedvesma rodama arī pašas darbā, kurā apskatu sarežģītā mantojuma digitalizāciju – zināju, ka konference ne tikai kalpos kā platforma darba tematikas popularizēšanā, bet arī dos motivāciju pētnieciskā darba turpināšanā ar uzviju.

Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties?

Uzskatu, ka šī konference ir kļuvusi par izcilu zinātņu krustpunktu jaunajiem pētniekiem, jo tā ietver jebkuras citas zinātniskās konferences pieturpunktus – anotācijas rakstīšana, referēšana publikas priekšā, akadēmiskās komisijas izvērtējums un kritikas uzklausīšana, darba rediģēšana, u.tml., ir tikai dažas sastāvdaļas no pētnieciskās receptes. Turklāt, šīs nav prasmes, kas rodas vakuumā. Dalība līdzīgos publiskos pasākumos arīdzan samazina rudimentaritātes iespējamību pētnieka kompetencēs. Iesaku piedalīties LU Studentu zinātniskā konferencē gan tiem, kuri ir pārliecināti par savām iemaņām, gan tiem, kuri vēl tikai ir savu ugunskristību meklējumos. 

Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus?

Atgriezeniskās saites iegūšana ir vitāli svarīga jebkurā pētnieciskā darba posmā. Sākot ar lūgumu omītēm, kaimiņiem, kursabiedriem, lektoriem izlasīt jūsu darbu, beidzot ar referēšanu uz skatuves vai diplomdarba aizstāvēšanas kabinetā – mērķis ir viens un tas pats. Nav jēga tādai pētnieciskajai darbībai, kuras rezultāti un potenciālā ietekme tiek tīši vai netīši slēpta no citiem mentālajiem korpusiem. Dalīšanās ar pētījuma rezultātiem ne tikai pieļauj plašāku informācijas apriti, bet arī nodrošina rezultātu reproducējamību, metodoloģisko datu pārredzamību un rod iespēju izaugsmei. Brīdis, kad individuāli rakstītais darbs kļūst publiski izvērtējams, var kļūt satraucošs, taču ilgtermiņa plusi atsver īstermiņa mīnusus. 

Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā?

Iedvesmas meklēšana bieži vien kļūst par visgrūtāko ķeksīti darāmo lietu sarakstā. Iedvesmu gan nevajadzētu sajaukt ar motivāciju. Iepretim motivācijai kā dažādu motīvu kopumam darba izstrādes procesa nepārtrauktībai, iedvesma liecina par dziļāku fāzi – par darba prieku. Atrast iemeslus radošā darba produktivitātei var vairākos veidos. Turklāt iedvesmas avoti būs tikpat dažādi, cik dažādi ir cilvēki, kas to meklē. Manuprāt, vēl svarīgāk par iedvesmas meklēšanu ir saprast, ka pētnieciskā darbība nav lineāra. Pētnieciskā darbība arīdzan nav sprints, bet gan maratons. Piemēram, ja students izjūt lielu iedvesmu pētījuma plānošanas stadijā, bet ne empīrisko datu ievākšanas fāzē, uztraukumam nav pamata. Iesaku atskatīties uz iemesliem, kādēļ darba sākums šķita tik aizraujošs – varbūt iemeslus pirmīt izjustajam darba priekam var piemērot citiem maratona posmiem. 

Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību? 

Dalība konferencē un tās ietekme pētniecības turpināšanā izmērāma vairākos aspektos. Pirmkārt, iegūtā atgriezeniskā saite atļāva vēl kritiskāk uzlūkot darbā risinātos jautājumus. Otrkārt, publikācija konferences rakstu krājumā deva iespēju gan praktizēties akadēmiskajā rakstīšanā, gan kalpo kā reference pētnieciskās karjeras uzsākšanai. Treškārt, iegūtā LU Inovāciju centra LUMIC mērķstipendija nosedza izmaksas saistošo empīrisko datu ievākšanai un lauka pētījuma turpināšanai. Esmu pateicīga visiem LU Studentu zinātniskās konferences organizētājiem par šādas jauno pētnieku platformas pastāvēšanu!

2021. gada novembra beigās – 27. un 28. novembrī –  attālinātajā formā izskanēja jau trešā LU Studentu zinātniskā konference ar nosaukumu “Initium”, kas tiek īstenota sadarbībā ar LU Studentu padomi un LU inovāciju centru LUMIC.

“Initium” latīņu valodā nozīmē “sākums”, jo šī konference ir sākums un atspēriena punkts studentiem – jaunajiem pētniekiem, kur spert pirmos soļus zinātnē, iegūt jaunus domubiedrus, kā arī motivāciju darboties tālāk un gandarījumu par paveikto. Šogad konferencē piedalījās 19 dalībnieku gan no Latvijas Universtātes, gan no Tartu Universitātes, kuri savus darbus prezentēja kādā no četrām sekcijām: dabas, humanitārajās, medicīnas un veselības vai sociālajās zinātnēs.

LU Studentu zinātniskajā konferencē piedalījās arī vieslektori – politoloģijas zinātņu doktors un RSU docents Māris Andžāns stāstīja par sociālo zinātņu nozīmi un izaicinājumiem mūsdienās un RSU Medicīnas fakultātes domiece un asociētā profesore Jūlija Voicehovska dalījās ar priekšlasījumu par starpnozaru pieeju cilvēka novecošanas izpētē. Konferencē bija iespējams iepazīties ar LU Zinātniskajiem institūtiem – LU Mikrobioloģijas un biotehnoloģijas institūtu, par kuru stāstīja instiūta direktors Egils Staladzāns, un LU Cietvielu fizikas institūtu, par kura darbību stāstīja institūta vadošais pētnieks Anatolijs Šarakovskis.

Konferences dalībnieku referātus vērtēja nozares profesionāļi: stipendiju žūrija un zinātniskā komisija. Pateicoties LU Inovāciju centra LUMIC atbalstam, mērķstipendijas sava pētījuma attīstīšanai pēc žūrijas vērtējuma saņēma 10 studentu: Klinta Mellupa, Kaspars Markus Molls, Elizabete Grinblate, Viktorija Soņeca, Zane Meļķe, Anna Holberga, Ernests Tomass Auziņš, Anitra Zīle, Inese Grīnbauma, Uģis Eismonts. 

Savukārt pēc zinātniskās komisijas vērtējuma tika izvērtēti labākie darbi, kas tika izvirzīti iespiešanai rakstu krājumā, kas elektroniskā versijā būs pieejams pavasarī. Rakstu krājumam tika izvirzīti šādu studentu darbi: Inese Grinbauma, Anna Holberga, Uģis Eismonts, Ernests Tomass Auziņš, Anitra Zīle, Nanija Lība Zukule, Kaspars Markus Molls, Elvīra Kalniņa, Elizabete Grinblate, Klinta Mellupa, Diāna Hristenko, Zane Meļķe, Juta Valdmane, Paula Kļaviņa, Viktorija Soņeca. Simpātiju balvas saņēma 3 konferences dalībnieki: Elizabete Grinblate, Madara Leimane un Nanija Lība Zukule.

Konference risinājās tiešsaistē, abu dienu ieraksti ir vērojami LU Studentu padomes Youtube kanālā. Aizvadītās konferences programma, dalībnieku tēmas, kā arī cita informācija pieejama konferences mājaslapā: https://konference.lusp.lv/ 

Kādas bija sajūtas, veidojot pirmo Latvijas Universitātes Studentu zinātnisko konferenci?

Daudz laika pavadījām pie ideju ģenerēšanas un konsultācijām ar ekspertiem, jo mūsu ambīcijas bija lielas, taču laiks – ierobežots. Protams, bija satraukums, vai esam pietiekami informējuši sabiedrību un vai kāds atnāks un vēlēsies piedalīties. Saskārāmies arī ar skepsi, vai studējošie var uzorganizēt kvalitatīvu konferenci, tāpēc vēlējāmies pierādīt, ka, lai arī mums nav pieredzes, mums ir spēja mācīties un atrast īsto formātu. Mēs zinātnisko konferenci papildinājām ar diskusijām, workshopiem (darbnīcām) un veidojām daudzveidīgu programmu, lai ikvienam studējošajam būtu interesanti piedalītes un iesaistīties. Konferences dienā bija patīkama sajūta, jo dalībnieki bija apmierināti ar tās formātu. Bija prieks redzēt starpdisciplināro aspektu, jo dažādu fakultāšu studenti sarunājās viens ar otru un interesējās arī par citām tēmām.

Kā tiešsaistes formāts ietekmē konferenci?

Otrā zinātniskā konference, kuras organizēšanā piedalījos, notika tiešaistē. Konferenci tiešaistes formātā organizēt ir iespējams. Protams, ir tehnoloģiskie izaicinājumi, ar kuriem bija jāsaskarās, taču tas netraucēja. Diskusijas, kas izvērtās 2020. gadā, bija tikpat dzīvas, kādas tās bija 2019. gada konferencē, kad tā notika klātienē. Tiešsaistes formāts ir sevi attaisnojis, taču nevar noliegt, ka svarīgs ir arī klātbūtnes un satikšanās iespējas.

Kāpēc studentiem jāiesaistās zinātnē?

Starptautiski pētījumi norāda uz korelāciju – jo agrāk studējošais tiek iesaistīts zinātnē, jo lielāka iespēja, ka viņš zinātnē iesaistīsies arī turpmāk un būs gatavs izaicinājumiem, kas viņu sagaida; kā arī studiju procesā sasniegs augstākus rezultātus. Zinātne ir jaunrade, un tajā students  var būt jaunatklājējs, kurš rada inovācijas, atklāj jaunus skatupunktus uz sabiedriski politiskiem procesiem, palīdz iepazīt pašiem sevi. Jaunatklājot mēs varam pasauli padarīt  zinošāku un sabiedrībā cīnīties pret dezinformāciju, atrast jaunus ceļus, kā, piemēram, cīnīties pret klimata krīzi.  Zinātne ir izšķiroši svarīga arī šodien, jo bez tās līdzdalības lēmumu pieņēmējiem  ir ļoti grūti pieņemt lēmumus. 

Kāds ir zinātniskās konferences galvenais mērķis?

Konference ir gan pieredzes apmaiņas platforma, gan atbalsta mehānisms studentiem, lai viņi uzzinātu, ko nozīmē piedalīties zinātniskā konferencē, kā notiek zinātniska darba sagatavošana publicēšanai, kā  saņemt atsauksmes un pieņemt kritiku.

Ernests piedalījās 2020.gada konferencē “Mundus et sciens” ar darbu “Kā uzvedas raugs, kad tam atņem būvelementus?”

Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē?

Man bija vēlme uzspodrināt savu pētījumu un prezentēt tobrīd iegūtos rezultātus, lai labāk sevi sagatavotu nupat jau aizstāvētā bakalaura veidošanai.

Kas bija lielākais ieguvums piedaloties konferencē?

Uzskatāmais ieguvums būtu no konferences konkursa iegūtā stipendija, kā arī gandarījums par publicēto darbiņu.Ne tik ļoti izmērāms ieguvums man bija izjustais prieks par pazīstamajām sejām konferences līdzbiedru vidū.

Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties?

Iesaku citiem piedalīties ne vien iegūstamo balviņu dēļ, bet arī lai pilnveidotu savas pētnieciskās iemaņas un potenciāli apraudzītu īstos virzienus, kuros iedziļināties. Proti, veidojot savu pētījumu, arvien vairāk man ieinteresēja mikroorganismi un papildus to pielietojumu meklēšana cilvēku dzīvju pilnveidošanai.

Kā nebaidīties dalīties ar savu pētījuma rezultātiem?

Manas galvenās bailes izraisīja nepārliecība par iegūto rezultātu patiesumu, jo nācās saskarties ar iepriekš nezināmiem aprēķiniem un problēmām statistikā (dažiem paraugiem pietrūka atkārtojumu). Manuprāt, labākais risinājums šo baiļu mazināšanai ir rūpīgi iepazīties ar citu pētnieku darbiem, kas pielietojuši līdzīgas metodes, kā arī pēc iespējas atklātāk izklāstīt visas pielietotās metodes un uzskatāmi parādīt savā pētījumā rezultātus un šaubu avotus.

Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus?

Tāpat kā mēs, iepazīstoties ar literatūras avotiem un sastādot sava darba teorētisko pamatu, arī citi var mācīties no mūsu darba un izmantot to jaunos virzienos. Man pašam labpatīk celt savus darbiņus gaismā, jo prieks par paveikto un lai labāk saprastu, kur tālāk to varētu attīstīt.

Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā?

Iedvesmas avoti var būt daudzveidīgi. Man personīgi šķiet aizraujoši darboties laboratorijā un justies savā ziņā kā detektīvam, kas mēģina likt kopā puzli, par kuru nav līdz galam zināms, kā beigās ir jāizskatās.

Kas ir palicis visspilgtāk atmiņā no konferences?

Man vispilgtāk no konferences atmiņā palicis tas, cik ļoti svīda plaukstas un cik ļoti satraucos par laika ierobežojumu savas prezentācijas laikā. Ārpus šiem mazajiem uztraukumiem mani pārsteidza daudzveidīgais pētījumu klāsts, kas radies no līdzbiedriem.

Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību?

Es teikto, ka dalība konferencē ir stiprinājusi manu vēlmi nodarboties ar pētniecību. Šobrīd turpinu savas gaitas ar raugu pētniecību.

Kas bija iedvesma piedalīties šajā konferencē? 

Racionālus pamatojumus dalībai konferencē izdomāt ir visai viegli – pieredzes iegūšana pētniecībā, ieskats akadēmiskajā vidē un viena tai ļoti raksturīga pasākuma formā, iespēja dalīties ar savām pārdomām par kādu tematu citu pētnieku priekšā, izaicinājums argumentēt tā, lai tas būtu saprotami ne tikai savas nozares pārstāvjiem. Tomēr iedvesma ļauj ne tikai izdomāt, kāpēc kaut ko vajadzētu darīt, bet arī sniedz nepieciešamo grūdienu, lai to realizētu (un turklāt ar prieku). Šķiet, mans galvenais iedvesmas avots bija vēlme pastāstīt citiem par tēmām, kas man liekas interesantas, un parādīt, kāpēc par to runāt ir jēdzīgi.

Kas bija lielākais ieguvums piedaloties konferencē?

Protams, ir liels prieks skatīties uz savu vārdu nodrukātā formā, un turklāt rakstu krājumā, kam ir “DOI” links, bet to vajadzētu uztvert nevis kā mērķi, bet gan apstiprinājumu tam, ka rakstītais kādam šķita vērtīgs. Un šādu gandarījumu sniedza ne tikai rakstu krājums kā punkts uz “i” konferencei, bet arī tēmas apstiprināšana un ziņojuma prezentēšana. Skaidrs, ka atzinība nav jāuztver kā nepieciešamība, bet tā nenoliedzami ir iedrošinājums turpināt, un tas arī ir lielākais ieguvums.

Kāpēc ieteiktu citiem studentiem piedalīties? 

Domāju, ka no piedalīšanās var tikai iegūt. Ja pētniecība un akadēmiskā vide ir vieta, kur sevi saredzi, tad dalība LU SZK ir iespēja spert pirmos soļus. Ja vēl nav skaidrs, vai pētniecība ir saistoša nodarbe, tad var gūt priekšstatu arī par to, kā vispār izpaužas starpdisciplināras zinātniskās konferences. Tāpat šis starpdisciplinārais rāmis un daudzu nozaru pētnieku klātesamība var palīdzēt izkopt argumentācijas prasmes, tādējādi uzlabojot kvalitāti arī citiem tekstiem, kas varbūt rakstīti tikai savā disciplīnā. Tā teikt, itin visi darbi jāraksta “nezinošam, bet saprātīgam lasītājam” – kā gan labāk pārbaudīt savas prasmes, ja ne adresējot pētījumu auditorijai, kas arī nodarbojas ar pētniecību, bet tikai citās nozarēs?

Kā nebaidīties dalīties ar savu pētījuma rezultātiem? 

Cīņa ar viltvārža sindromu kaut kādā pakāpē ir neizbēgama – bieži vien sanāk piesaukt romantisma atziņu, ka viss labais un izteikšanas vērtais jau reiz ir pateikts. Universāla, visiem derīga recepte šādu baiļu pārvarēšanai nepastāv – beigu beigās tikai pašam būs jāsagrauj sevis uzceltie mūri vai arī jāpaliek tajos. Kādam, iespējams, jāpārdomā pētnieka uzdevumi – piemēram, lielākā daļa cilvēku nezinās, ko senie un dižie prāti ir teikuši, kādi ir aktuālie jautājumi konkrētajā nozarē, kādas problēmas izriet no kādām argumentācijas sistēmām u. tml. Līdz ar to pētnieks var būt vismaz vidutājs, interprets, ziņnesis, komentētājs, un vilkme parādīt to visu citiem ļaus pārvarēt bailes. Citam varbūt pietiks ar vadīšanos pēc maksimas “izliecies, kamēr izdodas” (fake it till you make it). Lai vai kā, bailes nepazūd – viens no VFF profesoriem mēdza teikt, ka nebaidās tikai muļķi un miroņi. Tātad baidīties ir labi, bet ir jārīkojas par spīti tam.

Kāpēc ir svarīgi ar sava pētījuma rezultātiem dalīties un iepazīstināt citus? 

Zināšanas rodas un pastāv tikai kā sociāls fenomens – dalīšanās ar pētījumiem ir iespēja sniegt savu artavu zināšanu uzturēšanā un vairošanā, bet komentāru un jautājumu uzklausīšana nodrošina šī procesa atgriezenisko saiti un var palīdzēt veidot turpmākos pētījumus. Tā ir nebeidzama spēle un pretspēle, kurā iesaistīti ir visi un kura nedrīkst apstāties.

Kur meklēt iedvesmu zinātniskajā darbībā – pētīšanai un jaunu atklājumu meklēšanā? 

Ar zinātkāri un interesi parasti pietiek. Ja kaut kas šķiet interesants, jau mēģinājums taujāt, kāpēc tā ir, var būt vērtīgs sākumpunkts zinātniskajai darbībai. Galvenais ir šo degsmi nepazaudēt. 

Kas ir palicis visspilgtāk atmiņā no konferences? 

Konference notika ļoti savādā laikā gan Latvijas, gan personīgā līmenī. Tas varbūt skan triviāli un muļķīgi, bet visvairāk priecājos par iespēju prezentēt ziņojumu klātienē – to var novērtēt tikai tad, kad šādas iespējas ir bijušas laupītas jau labu laiciņu. Tas sniedza tādu it kā normalitātes sajūtu, lai vai ko tas mūsdienās nozīmētu. Nemierīga savas kārtas gaidīšana; psiholoģiska gatavošanās, mazliet nerūpīgi klausoties iepriekšējos runātājus; būšana auditorijas priekšā; mikrofons; ekrāns ar prezentācijas slaidiem…

Vai un kā dalība konferencē ir ietekmējusi tālāko dalībnieka zinātnisko darbību?

Eksplicīti zinātniskus turpinājumus grūti nosaukt, ja neskaita to, ka man pētījums ļoti palīdzēja pēc apmēram pusgada veiksmīgāk uzrakstīt bakalaura darbu. Tomēr pozitīvā pieredze LU SZK bija iedrošinājums turpināt pētīt, analizēt procesus, ķidāt dažādus jautājumus un dalīties ar savām pārdomām, ko arī aktīvāk sāku darīt publicistikas formā. Bez konferences varbūt nemaz nebūtu saņēmies rakstīt un nebūtu ticis pie tādām iespējām. 

Šogad konferenci ievadīs 21. oktobrī notiekošā paneļdiskusija “Uz priekšu vai atpakaļ? Pētniecība Latvijā pandēmijas apstākļos” – daloties savā pieredzē un viedokļos par zinātnes telpu Latvijā pirms un pēc pandēmijas, uzaicinātie eksperti diskusijas laikā centīsies iezīmēt esošo situāciju pētniecībā un diskutēs par to, kāda būs zinātne Latvijā jau tuvākajā nākotnē.

22. oktobrī sāksies konferences lasījumi sekcijās, kurus ievadīs Egila Stalidzāna lasījums “”Zinātni vajg’?” – kam zinātne mūsdienās ir nepieciešama?”, kurā tiks runāts par zinātnes lomu mūsdienu sabiedrībā un daudzām tajā pastāvošajām ar zinātni saistītajām dogmām un stereotipiem.

Pirmajā konferences dienā norisināsies lasījumi sekcijās “Mundus et Idea” un  “Mundus et Homo”, kurās konferences dalībnieki dalīsies ar saviem pētījumiem un pārdomām par to, kā pasaule mijiedarbojas ar ideju un cilvēku.

Otrajā konferences dienā 23. oktobrī norisināsies lasījumi sekcijās “Mundus et Communitas” un “Mundus et Sciens”, konferences dalībniekiem ilustrējot pasaules un sabiedrības, kā arī pasaules un saprāta savstarpējās attiecības.

Piektdienas vakarā konferenci tematiski noslēgs Ivara Austera lasījums “Starp populismu un patiesību: kā atpazīt “fake” zinātni no īstas zinātnes?”, kurā tiks šķetināts, kādēļ sabiedrībā bieži parādās pus-patiesības zinātnes tērpā un kā atšķirt datos balstītu zinātni no gudra populisma.

Plašāku info par paneļdiskusiju un to, kā tai pieteikties, meklē šeit: https://fb.me/e/4MhL2JF2c

Konferences apmeklējumam klausītāja statusā piesakies, aizpildot šo anketu: https://ej.uz/MundusApmekletajs

Uz tikšanos konferencē! Scientia est potentia!

Cik lielā mērā pandēmija ir ietekmējusi zinātni Latvijā un kādas ir akūtākās problēmas pētnieku vidū šobrīd?

Kā ne vien tikt galā ar pandēmijas radītajiem šķēršļiem pētniecībā, bet arī īstenot tās radītās iespējas?

Kā tiks izmantotas no pandēmijas perioda gūtās atziņas un kurp zinātne Latvijā virzīsies tālāk – uz priekšu vai atpakaļ?

Daloties savā pieredzē un viedokļos par zinātnes telpu Latvijā pirms un pēc pandēmijas, uzaicinātie eksperti sarunas laikā centīsies iezīmēt esošo situāciju pētniecībā un diskutēs par to, kāda būs zinātne Latvijā jau tuvākajā nākotnē.

Paneļdiskusijā piedalīsies Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Elektronikas un telekomunikāciju fakultātes dekāns Jurģis Poriņš, Vidzemes Augstskolas (ViA) Sabiedrības zinātņu fakultātes dekāne un HESPI pētniece Agnese Dāvidsone, kā arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes dekāne Anda Rožukalne.

Diskusiju moderēs LU Datorikas fakultātes medicīnas tehnoloģiju projektu studijas “LU DF LAB” administrators Kaspars Eglītis.

Reģistrējies paneļdiskusijai šeit: https://ej.uz/MundusPaneldiskusija

Paneļdiskusijas norises vieta tiks precizēta, taču, lai nepārkāptu valstī noteiktos epidemioloģiskos ierobežojumus, pasākumu klātienē varēs apmeklēt ierobežots cilvēku skaits.

Pasākums tiks fotografēts un filmēts. Pasākuma laikā iegūtais foto un video materiāls tiks izmantots meistarklases un LU Studentu zinātniskās konferences publicitātes vajadzībām.

Laikā no jūlija līdz pat septembrim LU Studentu zinātniskās konferences ietvaros norisināsies meistarklašu cikls. Ciklā 3 nozares ekspertu vadībā konferences dalībniekiem, apmeklētājiem un citiem interesentiem būs iespējams attīstīt savas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas dažādās, ar akadēmisko vidi saistītās tēmās.

30. jūlijā meistarklasi “Akadēmiskā rakstīšana: kā uzrunāt un izrunāt?” vadīs LU žurnāla “Alma Mater” galvenais redaktors un politisko procesu komentētājs Māris Zanders, kurš sniegs ieskatu akadēmiskās rakstvides niansēs. Meistarklases laikā apmeklētājiem būs iespēja uzzināt, kā zinātniska satura rakstu pasniegt efektīvā un ikvienam lasītājam skaidri saprotamā veidā, nezaudējot teksta vērtību un kvalitāti.

27. augustā zinātniskā institūta “BIOR” pētnieks un LU ĶF doktorants Ingus Pērkons kopā ar LU BF pētnieku Mārtiņu Borodušķi meistarklasē “Kā lauzt status quo pētniecībā?” skaidros, kādi ir visbiežāk sastopamie šķēršļi starpdisciplināros pētījumos un kādas prasmes ir nepieciešamas, lai tos pārvarētu un izlauztos no ierastajām stigmām pētniecībā.

Cikla noslēdzošā meistarklase “Zinātniskā anatomija: kas pētījumam vēderā?” norisināsies 24. septembrī publicista un LU Vēstures un filozofijas fakultātes docenta Arta Sveces vadībā. Apvienojot iepriekš iegūtās iemaņas gan akadēmiskajā rakstīšanā, gan sadarbībā ar dažādu nozaru pārstāvjiem, Artis Svece izklāstīs, no kā sastāv pētnieciska darba koncepts un dalīsies ar padomiem, kā šīs sastāvdaļas veiksmīgāk savienot kopā.

Tā kā valstī esošā epidemioloģiskā situācija joprojām ir noteikusi ierobežotus pulcēšanas apmērus, dalība meistarklasēs ir iespējama ierobežotam apmeklētāju skaitam. Lai neko nepalaistu garām, aicinām sekot katras meistarklases Facebook eventam, kurā laicīgi tiks izziņota informācija par reģistrāciju!

“Scientia est potentia!” jeb “Zināšanas ir spēks!” – ar šādu moto jau otro gadu pēc kārtas Latvijas Universitātes Studentu padome (LU SP) izsludina pieteikšanos studentu zinātniskajai konferencei “Mundus et…”, kas notiks šī gada 22.–23. oktobrī. Labāko referātu autori varēs ne tikai pretendēt uz zinātnisku publikāciju rakstu krājumā un interneta žurnālā “Satori”, bet arī iegūt kādu no mērķstipendijām pētījuma turpināšanai.

Par šī gada konferences “Mundus et…” dalībnieku var kļūt jebkuras augstskolas bakalaura, maģistra vai profesionālās augstākās izglītības programmās studējošais, kas vēlas iepazīstināt plašāku publiku ar studiju procesā vai ārpus tā veikto pētījumu rezultātiem, kā arī iegūt savu pirmo zinātnisko publikāciju. Saskaņā ar konferences virstēmu, dalībnieki tiks mudināti aplūkot pasauli globālā mērogā, uzsvaru liekot uz pasaules mijiedarbību ar cilvēku, idejām, zinātni un sabiedrību. “Neviens nenoliegs, ka pasaule šobrīd atrodas sarežģītā situācijā – šādi brīži tomēr ļauj ne vien piebremzēt un izvērtēt apkārtnotiekošo plašākā kontekstā, bet arī paver ceļu inovācijām un atklājumiem pētniecībā, kādi līdz šim nav bijuši iespējami,” skaidro konferences “Mundus et…” projekta vadītājs Jēkabs Akermanis.

Darbi tiks pieņemti četrās sekcijās, kas vērstas uz ierastā nozaru iedalījuma robežu pārkāpšanu un starpdisciplinaritāti, kā arī ļauj konferences virstēmu aplūkot no dzīvības, humanitāro, eksakto un sociālo zinātņu skatpunktiem:

• “Mundus et homo” (Pasaule un cilvēks);
• “Mundus et idea” (Pasaule un ideja);
• “Mundus et sciens” (Pasaule un saprāts);
• “Mundus et communitas” (Pasaule un sabiedrība).

“Studentu inovāciju grantu projekta ietvaros perspektīvāko zinātnisko referātu autoriem tiks piešķirtas mērķstipendijas, kuru kopējais fonds ir 9120 EUR. Vēlamies, lai šīs stipendijas dotu motivāciju tālākiem pētījumiem un jaunām inovācijām Latvijā un pasaulē”, uzsver Latvijas Universitātes rektora vietniece digitālās sabiedrības jautājumos profesore Signe Bāliņa.

Tāpat labāko konferences ziņojumu autoriem būs iespēja iekļaut savu darbu kā zinātnisku publikāciju LU Akadēmiskā apgāda izdotā rakstu krājumā “Mundus et…”, bet viens autors saņems iespēju publicēt darbu kultūras un patstāvīgas domas interneta žurnālā “Satori”.

Referātu tēmas pieteikumi tiks gaidīti līdz 2020. gada 30. jūnijam, aizpildot konferences komunikācijas kanālos esošo pieteikuma anketu, kā arī tai pievienojot darba anotāciju. Vairāk par konferences norisi, pieteikumu iesniegšanu un vērtēšanas kritērijiem var uzzināt konferences mājaslapā https://konference.lusp.lv, kā arī sekojot konferences aktualitātēm sociālajos tīklos.

Finansējumu stipendijām nodrošina LU Microsoft Inovāciju centra administrētais projekts “Latvijas Universitātes inovāciju granti studentiem” (projekta nr. 1.1.1.3/18/A/007) un tās saņems perspektīvākie referāti pēc žūrijas komisijas ieskatiem.

Par pagājušā gada konferenci

Pagājušā gada konference “Homo et…” bija pirmā studentu zinātniskā konference LU. Katrā sekcijā pirmās trīs vietas ieguva apbalvojumus, taču Līva Kukle, Elīna Sustenberga, Inese Grīnbauma un Valts Liepiņš kā sekciju uzvarētāji saņēma galveno balvu 200 EUR stipendijas apmērā sadarbībā ar SEB banku. Papildus tam, internetžurnāla “Satori” specbalvu – iespēju savu darbu publicēt internetžurnālā, kā arī ierakstīt kā podkāstu saņēma Līva Kukle ar darbu “Jā, that’s true: angļu valodas lietojums latviešu jauniešu saziņā”. No konferencē izskanējušajiem referātiem deviņi autoru darbi publicēti 12. maijā tiešsaistē atklātajā rakstu krājumā “Homo et…”, ko izdevis LU Akadēmiskais apgāds. Jebkuram interesentam ir iespēja to izlasīt tiešsaistē LU Akadēmiskā apgāda mājaslapā sadaļā “Brīvpieejas izdevumi”.